Par pagastu

Lik_KontursLīksnas vārds saistās ar 13.gs., kad latgaļu valdnieks Visvaldis 1230. gadā dāvina kādu Daugavas salu un zemi pretī Līksnai Daugavgrīvas Cisterciešu klosterim. Vēlāk šeit valda Dinaburgas komturi. No 1677. gada Līksna ietilpst Daugavpils stārastijā, un šajā laikā tā pāriet pārpoļoto vācu baronu Fon Zībergu īpašumā. 1803. gadā baronesei Izabellai – Helēnai Fon Zībergai apprecoties ar grāfu Mihaelu Broil – Plāteru no Krāslavas, veidojas Plāteru – Zībergu atzars. Vēlāk Līksnu manto viņas dēls Heinrihs, un kā pēdējais mantinieks līdz 1918. gadam – mazdēls Jans Plāters – Zībergs.

1770. gadā Baroka stila tika celta Līksnas muižas ēka, kas pastāvēja līdz pirmajam pasaules karam. Pilī bija 35 istabas, bibliotēkā glabājās 10000 grāmatu. Parks bija iekārtots angļu un franču stilā. Ozolu alejās atradās nišas ar akmens soliem. Pils gadu gaitā tika pārbūvēta gan gotikas,  gan klasicisma stilā. Līksnā bija vēl adatu fabrika, alus brūzis, ūdensdzirnavas, spirta ražotne.

Daugavpils novada Līksnas pagasts atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Pagasts robežojas ziemeļos ar Nīcgales un Kalupes pagastiem. Austrumos robeža stiepjas gar Vaboles  pagastu, dienvidos robeža ir ar Daugavpils pilsētu, Naujenes un Maļinovas pagastiem. Vairāk kā 30 km garumā pagasts robežojas ar Daugavas upi un tā rietumu robeža ir Sventes, Pilskalnes un Dvietes pagasti.

Attālums līdz Rīgai 220 km un līdz Daugavpilij – 18 km.

Uz 01.01.2017. Līksnas pagastā dzīvo 1108 iedzīvotāji.

Līksnas pagasta teritorijā atrodas  kultūras nams un bibliotēka. Ar Līksnas pagasta pārvaldes un Lauku Partnerības programmas atbalstu aktīvi darbojas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs “Kopā”.

Pagastā atrodas vietējās un valsts nozīmes kultūrvēsturiskie un dabas objekti skat. sadaļu DABA.